Ambeļu kultūras kolektīvs

Vecākais kultūras kolektīvs ir folkloras kopa “Speiga”, kas darbojas no 1999.gada rudens. Kolektīvu izveidoja bijušās Ambeļu sākumskolas darbinieki un skolotāji. Pastāvēšanas 7 gados tajā darbojušies ap trīsdesmit dalībnieki, bet vienlaicīgi darbojošos pašdarbnieku skaits ir ap desmit.

Kopā tiek apgūts un popularizēts tautas folkloras mantojums. Izpētot latgaliešu dzīves tradicionālās norises, iemācoties dziesmas, dančus un rotaļas, ir izveidotas vairākas tematiskas koncertprogrammas un folkloras uzvedumi, kuri tiek rādīti pagasta pasākumos, kā arī pasākumos citos Daugavpils rajona pagastos. “Speiga” ir piedalījusies vairākos festivālos “Augšdaugava”, Sadziedāšanā pie Nīcgales lielā akmens, Meteņdienā Naujenes KC, Miķeļdienas gadatirgū Līvānos u.c. 2005.gada rudenī kopa pirmoreiz piedalījās atlases skatē festivālam “BALTICA-2006”.

Ambeļu skreine

“Ambeļu skreine” – tā ir vieta, kur tiek krāts, popularizēts Latgales kultūras mantojums. “Ambeļu skreines” koka māja ir celta 20. gs. sākumā. Kad Ambeļos bija skola, tad tā bija skolotāju māja. Tagad “Ambeļu skreinē” tiek svinēti gadskārtu svētki un izkoptas dažādas amatu prasmes. Te notiek danču vakari, dziedāšana, zīlēšana, tiek cepta maizīte, siets siers un tiek veidotas tautas lietišķās mākslas izstādes.
No mājas paveras brīnišķīgs skats uz Višķu ezeru un Latgales krāšņajām dabas ainavām. Tamdēļ „Ambeļu skreines” apkārtnē ir iespējas rīkot jaukus brīvdabas pasākumus: te ir izvietoti koka soliņi, nodrošinot sēdvietas skatītājiem, ir arī ugunskura vieta. Māja un tās apkārtne tiek izmantota arī kāzu svinībām.

“Ambeļu skreine” piedāvā gadskārtu svētku (Meteņi, Lieldienas, Jāņi, Ziemassvētki) svinēšanu ar radošām aktivitātēm un tradicionālo ēdienu degustācijām, rokdarbu darbnīcas, piedalīšanos maizes cepšanas procesā, vietu brīvdabas pasākumiem (kāzas, vasaras nometnes, tradicionālās kultūras aktivitātes).

Mednieku namiņš

Mednieku namiņš Ambeļu muižas saimniecības ēkā vēl 90. gados tika izmantots skolas vajadzībām. Agrāk tajā atradās arī skolas darbmācības kabineti, savukārt skolu slēdzot, ēka tika pamesta.

2018. gadā tika realizēta ES projekta 1. kārta, kuras ietvaros ēka tika pārbūvēta par mednieku un kolektīvu pulcēšanās vietu, kurā varētu izglītoties un saturīgi pavadīt laiku. Tāpat tika iekārtota trofeju istaba ar virtuvi. Rezultātā tika labiekārtota apmēram puse no ēkas kopējās platības.

Novadpētniecības materiāli:

Ambeļu bibliotēkā glabājas fotomateriāli un dienasgrāmatas par Ambeļu astoņgadīgo skolu. Pieejami arī fotomateriāli par P. Stučkas vārdā nosaukto sovhozu, kā arī albumi ar materiāliem par augļkopības un dārzkopības saimniecību. Kopumā bibliotēkā atrodas 32 albumi ar dažādiem materiāliem.

Ambeļu parks

Ambeļu parka platība 6.2 ha. Parks ierīkots pēc agrākā Rīgas dārzu direktora Kuphaldta izgatavotā plāna – dabiskā stilā. Parkā var atrast gandrīz visus ziemeļu zemju klimatā augošus lapu un skuju kokus un košuma krūmus.

Parks izvietots brīvā ainaviskā plānojumā padziļā ieplakā starp diviem uzkalniem un uz to stāvajām nogāzēm. Parka kompozīcija balstās uz ainavām. Ainavas veido koku un krūmu stādījumi, un katra no tām rāda kaut ko īpatnēju. No parka augšējās daļas un no Ambeļu kultūras nama puses paveras krāšņs skats uz dīķi un tā “Mīlestības saliņu”. Dīķa ūdens novadgrāvis sadala parku divās daļās, kuras savieno tiltiņi. Parka rietumu mala aizaugusi un pārpurvojas, to robežo liepu aleja. Aizsargstādījums ziemeļu pusē izolē parku ar skaisti uzaugušam baltajām apsēm, ar taisniem celiņiem, kas rada noslēguma ainavu. Spirālei līdzīgi veidotie celiņi ved uz “Jāņu kalniņa” deju laukumu un estrādīti. Šeit ainavas virzītas no parka perifērijas uz dekoratīviem veidojumiem parka iekšienē. Šādu dekoratīvu veidojumu lomu galvenokārt pilda prasmīgi izveidotie skuju un lapu koku masīvi. Plašos skatus nomaina slēgti stādījumi celiņu malās, vietām seko pārrāvumi un atkal slēgti lieli kokaugu grupējumi. Apmeklētāju priekšā ainavas nepārtraukti mainās. Ikviena koku grupa ainavā no dažādiem skatu punktiem maina savu izskatu. Parka dendrologijā pavisam ir 19 vietējās un 38 introducētās koku un krūmu sugas, dažas no tām ir unikālas un retas. No vietējām koku un krūmu sugām parkā daudz kļavu, ošu, apšu, ozolu, liepu, gobu, bārbeļu, lazdu, segliņu un rožu. Vērtīgākās introducētās sugas: garzvīņu baltegle, Eiropas un Sibīrijas lapegle, Eiropas ciedru priede, Kanādas egle, veimutpriede, zilganā duglazija, Tatārijas kļava, melnaugļu aronija, parastais ligustrs, Tatārijas sausserdis.

Parks ir viens no iecienītākajiem ekskursiju objektiem un laba atpūtas vieta. Vasarā lielie koki ar savu lapotni tiešam izskatās lieliski. Sēru goba parka apmeklētājus pasargā no lietus un saules tveices. Sarkanā kļava ir sevišķi dekoratīva pavasarī, kad kailos zarus klāj spilgti sarkani ziedi. Visas koku un krūmu grupas un to kombinācijas ievērojami mainās ne tikai pa gadalaikiem, bet arī dienas laikā tajās ir ļoti atšķirīgas gaismas un ēnas ainavas, kas patiešām piešķir parkam citu izskatu.

Ambeļu parks ir dabas rota – skaists visos gadalaikos! Pavasarī svaigā gaiši zaļā lapu plaukumā, vasarā tumšā zaļumā, rudenī dažādā zeltītā lapu nokrāsā, ziemā sarmojumā un piesnigušā sniegā.