Rudens motīvi

Šodien radošajās darbnīcās veidojām meža sēnes no māla un ģipša. Iedvesmu smēlāmies grāmatu ilustrācijās, pašu atmiņās un, protams, bagātajā rudens fantāzijā!

Sēnes izdevās tik skaistas un neparastas, ka iedvesma neaprobežojās tikai ar radošo darbošanos — radās vēlēšanās arī noskaitīt iepriekš sagatavotos pantiņus!

Mūsu lieliskā, aktīvā un draudzīgā komanda ir godam pastrādājusi! Rezultātā tapušas īstas pasaku kompozīcijas, kurās katrā mājo pa kripatiņai rudens meža burvības un bērnu fantāzijas.

Paldies visiem par radošumu, centību un brīnišķīgo noskaņojumu!

 

                 

   

           

   

      

  

Režisoram Jānim Streičam – 90 (1936–2026)

Jānis Streičs

 

Kinorežisors un scenārists Jānis Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagasta Anspokos. Pamatizglītību ieguvis Rušonas pagasta Gailīšu pamatskolā, absolvējis Rēzeknes pedagoģisko skolu (1955), strādājis par skolotāju un darbojies amatierteātrī; padomju armijā dienējis Krievijā, Voroņežas apgabalā. Pēc dienesta devies uz Rīgu un 1959. gada vēlā rudenī, jau pēc eksāmeniem, uzņemts Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā.

1963. gadā pēc studiju beigšanas pedagogs un kinorežisors Aleksandrs Leimanis piedāvā savam audzēknim režisora asistenta darbu filmā Cielaviņas armija (1964), drīz Jānis Streičs kļūst par otro režisoru Aleksandra Leimaņa filmā „Tobago" maina kursu (1965), bet 1967. gadā pirmizrādi piedzīvo jaunā režisora debijas spēlfilma Kapteiņa Enriko pulkstenis. Šīs filmas līdzrežisors, tāpat kā nākamajā filmā Līvsalas zēni (1969), ir Jāņa Streiča kursabiedrs Ēriks Lācis. 

Pirmā patstāvīgā Jāņa Streiča kinorežija ir filma Šauj manā vietā! (1970), šajā filmā viņš pats arī spēlējis mācītāja - tēva Arsēnija lomu. Jāņa Streiča filmogrāfijā ir vēl vairākas kinolomas - pedagogs Dūms Oļģerta Dunkera filmā Cāļus skaita rudenī (1973), direktors Kalsons Oļģerta Dunkera filmā Vīrietis labākajos gados (1977), arī divas lomas paša režisētās filmās - Autors filmā Teātris (1978) un mācītājs filmā Cilvēka bērns (1991). Jānis Streičs vienmēr aktīvi piedalījies savu filmu scenāriju tapšanā, bijis scenārija līdzautors arī Dzidras Ritenbergas filmai Šīs bīstamās balkona durvis (1976), bet pats rakstījis scenārijus septiņām savām filmām, ieskaitot pēdējo filmu Rūdolfa mantojums (2010).

Pavisam Jānis Streičs uzņēmis 22 spēlfilmas, viņš ir daudzu starptautisko filmu festivālu laureāts - saņēmis balvas kinofestivālos Maskavā, Bostonā, Čikāgā u. c. Streiča režisētā filma Cilvēka bērns saņēmusi galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā (1992), otro godalgu Starptautiskajā bērnu filmu festivālā Čikāgā, galveno balvu Maskavas kinofestivālā Otrā pirmizrāde (1993) u.c. Režisors arī saņēmis Vatikāna prēmiju Beato Angelico per L'Europa, viņš ir pirmais no Latvijas, kam piešķirts šis pagodinājums. Zīmīgi arī, ka Vissavienības kinoražošanas sistēmā tikai diviem Latvijas mākslas filmu režisoriem tika piešķirta augstākā kinorežisora - inscenētāja profesionālā kategorija un apmaksas grupa; tie bija Aloizs Brenčs un Jānis Streičs.

1998. gadā Jānis Streičs apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs. 2006. gadā, kad Jānis Streičs svinēja 70. jubileju, Rīgas Kinomuzejā tika atklāta apjomīga izstāde Jāņa Streiča mistērijas, kinoteātrī Rīga notika režisora filmu retrospektīva, apgādā MicRec iznāca jubilejas CD Jānis Streičs. Mūzika no kinofilmām. Streičs ir arī talantīgs rakstnieks, visspilgtāk šo faktu apliecina 2006. gada rudenī iznākusī grāmata Lāga dvēseļu straumē - stāsti par kinogaitās satiktām un iepazītām personībām - un 1991. Tas garais cilvēkbērna gads (2012), grāmata par laiku, kad tapa filma Cilvēka bērns. Kopš aktīvās kinodarbības beigām Jānis Streičs pievērsies aktīvai sabiedriskai darbībai un gleznošanai, piedalījies vairākās izstādēs ar paša gleznotām Latvijas ainavām eļļas glezniecības tehnikā.

https://www.filmas.lv/person/129/

Septembris — sēņu piedzīvojumu laiks!

    Pastaiga mežā — tas ir svaigs gaiss, kustība, dabas skaistums un lielisks noskaņojums.

Un cik patīkami pēc tam pagatavot ko gardu no pašu salasītajām sēnēm!

Taču atcerieties: ņemiet tikai tās sēnes, par kuru ēdamību esat pilnībā pārliecināti! Ja šaubāties — labāk atstājiet sēni mežā.

 Lai uzzinātu vairāk par sēnēm, iegriezieties bibliotēkā — tur jūs gaida interesantas grāmatas un noderīgi padomi!

Lai jauka un droša «klusā medību» sezona!

Jauno grāmatu diena

                             Nāc un izvēlies savu!

        Varbūt tieši tu esi tas lasītājs, kuru šīs grāmatas gaida!

 

Kad dzeja kļūst par dārgumu: dzejas izpārdošana Berķenelē

Raiņa mājā Berķenelē “izpārdeva” dzeju

https://www.flickr.com/photos/203274278@N05/albums/72177720335589729/

 

Septembris Latvijā ir īpašs laiks, kad atdzīvojas dzeja, skan iemīļotu autoru rindas un rodas jaunas literāras tikšanās. Tieši šajā mēnesī dzimis un aizsaulē devies izcilais latviešu dzejnieks Rainis, kura bērnība aizritējusi gleznainajā Berķenelē. Šodien viņa māja joprojām pulcē cilvēkus, kuri ir iemīļojuši vārda spēku, mākslu un dzejas skaistumu.

11.septembrī Raiņa mājā notika neparasts un sirsnīgs pasākums — „Augšdaugavas dzejas izpārdošana Berķenelē”. Šoreiz ierasto preču vietā tika „pārdots” pats vērtīgākais — dzeja, jūtas, iedvesma un daļiņa no savas dvēseles. Augšdaugavas novada un Daugavpils dzejnieki dalījās ar savu daiļradi, bet skatītāji šīs dzejas veltes uzņēma ar smaidiem, sirsnību un patiesu pateicību.

Īpašs prieks, ka šajā brīnišķīgajā pasākumā piedalījās arī mūsu novadnieks — talantīgais Ambeļu dzejnieks Jānis Ozoliņš. Jau daudzus gadus viņš piedalās Raiņa dienām veltītajos pasākumos, un viņa dzejoļi vairākkārt publicēti krājumos „Dzejas dienas”.

Dzeja ir iespēja pieskarties patiesu jūtu, dziļu domu un dzimtā vārda skaistuma pasaulei. Mēs lepojamies, ka Ambeļos dzīvo tik talantīgi, radoši un aizrautīgi cilvēki, kuri ar savu mākslu bagātina mūsu novada kultūras dzīvi!

Ar Jāņa Ozoliņa daiļradi var iepazīties Ambeļu bibliotēkā. Iespējams, tieši tur Jūs jau gaida rindas, kas aizkustinās sirdi un dāvās iedvesmu.

 

 

Jubileju un notikumu kalendārs septembrī

 Avots- https://letonika.lv/default.aspx

Augšdaugavas dzejas izpārdošanā Berķenelē

https://www.augsdaugavasnovads.lv/lv/jaunums/augsdaugavas-dzejas-izpardosana-berkenele

Raiņa māja Berķenelē un Raiņa centrs aicina uz Dzejas dienu pasākumiem, kas 11. un 12. septembrī pulcēs dzejas autorus, kultūras interesentus, bibliotēku pārstāvjus un plašāku sabiedrību Raiņa bērnības zemē.

Dzejas dienas Raiņa mājā Berķenelē un Raiņa centrā šogad kļūs par īpašu satikšanās vietu dzejai, mūzikai, radošumam un sarunām. Pasākumu programma veidota, lai aktualizētu dzejas tradīcijas un kultūras mantojumu, vienlaikus ļaujot iepazīt Augšdaugavas novada literāros talantus un radošās kopienas.

Piektdien, 11. septembrī – Dzejas dienas Raiņa mājā Berķenelē

No plkst. 13.00 līdz 14.30 Raiņa mājā Berķenelē norisināsies pasākums “Augšdaugavas dzejas izpārdošana Berķenelē”, aicinot ikvienu klātesošo piedzīvot dzeju savādāk.

Pasākuma programmā:

„Pie Dzejas letes” - autoru lasījumi un dzejas veltījumi novadam;

„Dzejas restarts” - muzikāla radošā apmaiņa ar ansambli “DEDZE”;

„Dzejas antikvariāts” - dzeja 30 gadu atmiņās;

„Ziedu deja” - rudens ziedu burvība ar floristi;

„Pie kliņģera letes” - dzejas virtuve. Tējas garša un satikšanās.

Turpinājumā plkst. 15.00 ikviens aicināts doties uz Raiņa centru (Komunālā ielā 2, Daugavpilī), kas atrodas aptuveni 7 km jeb 7 minūšu brauciena attālumā no Raiņa mājas Berķenelē. Tur apmeklētājus sagaidīs Daugavpils Universitātes pasniedzējas, mākslinieces Ilonas Bageles un vokālās klases audzēkņu muzikālā programma.

Sestdien, 12. septembrī – Dzejas dienu pārgājiens un “Dzejas atbalss Berķenelē”

Dzejas dienu norises turpināsies sestdien ar pārgājienu no Raiņa centra (Komunālā ielā 2, Daugavpilī) uz Raiņa māju Berķenelē. Pārgājiena sākums plkst. 10.00, apvienojot kustību, dabu, literatūru un mūziku.

Plkst. 13.00 Raiņa mājā Berķenelē paredzēta hortenziju vārtu stādīšana un ekspozīcijas apskate. Savukārt plkst. 14.00 būs iespēja izbaudīt literāri muzikālu stāstu kopā ar mūziķi un skaņu terapeiti Madaru Keivomeģi.

Dzejas dienu pasākumu mērķis ir veicināt sabiedrības iesaisti kultūras norisēs, aktualizēt dzejas un kultūras mantojuma tradīcijas, kā arī veidot iespēju vienuviet satikties bibliotēku kolektīviem, dzejas autoriem, radošo nozaru pārstāvjiem un plašākai sabiedrībai.

“Dzejas dienas Berķenelē ir iespēja dzejai izskanēt ne tikai grāmatās un uz skatuves, bet arī sarunās, mūzikā, dabā un kopā būšanas priekā. Raiņa bērnības zeme šajās dienās kļūs par vietu, kur satikties dažādām paaudzēm un radošām personībām,” norāda pasākuma rīkotāji.

Pasākumus rīko Augšdaugavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes Raiņa māja Berķenelē sadarbībā ar Raiņa centru Daugavpilī.

“Koks kā māksla”

5. septembrī Juzefovas parkā notika brīnišķīgi svētki, kas bija veltīti dabai, kultūrai un, protams, kokiem! Šajā dienā varēja ne tikai baudīt mūziku un kultūras programmu, bet arī ielūkoties pārsteidzošajā koku pasaulē, iepazīt to iemītniekus, izmēģināt savus spēkus radošajās darbnīcās un atklāt sev jaunus, interesantus Augšdaugavas novada stūrīšus. Ambeļu un Biķernieku bibliotēkas piedāvāja apskatīt pundurkoku jeb bonsai izstādi. Mūsu eksponātus veidojuši bibliotēkas interešu kluba „Radošā laboratorija” dalībnieki. Katrs kociņš ir kā maza pasaule, kurā jūtama pacietība, mīlestība pret dabu, rūpīgs darbs un tā radītāja sirds siltums. Līdzās pašiem darbiem tika piedāvāti arī informatīvie materiāli par bonsai – šo apbrīnojamo mākslas veidu, kas māca saskatīt skaistumu mazajā un saudzīgi to saglabāt. Lai gan laika apstākļi šajā dienā mūs nelutināja, tas nemaz netraucēja izbaudīt svētkus! Bija patiess prieks satikt svētku viesus, sarunāties, dalīties savās interesēs un satikt kolēģus. No sirds pateicos visiem dalībniekiem, pasākuma organizatoriem un saviem kolēģiem par šo brīnišķīgo dienu, sirsnīgajām tikšanās reizēm un jauko kopā pavadīto laiku! Lai arī neliels lietus netraucē mums pamanīt skaistumu sev apkārt – dabā, cilvēkos un ikvienā mazā kociņā. Lai arī neliels lietus netraucē mums pamanīt skaistumu sev apkārt – dabā, cilvēkos un ikvienā mazā kociņā.

Materiālu sagatavoja bibliotēkas vadītāja Z. Rubene.

   

  

“Radošās laboratorijas” 14. sezona: tur, kur atdzīvojas idejas

Ambeļu pagasta bibliotēkā noslēgusies interešu kluba “Radošā laboratorija” 14. sezona
 
“Tur, kur atdzīvojas idejas” – šis moto precīzi raksturo Ambeļu pagasta bibliotēkas interešu kluba “Radošā laboratorija” būtību. Tā ir vieta, kur satikties, mācīties citam no cita, izmēģināt jaunas radošās tehnikas un pārvērst ieceres skaistos, pašu rokām darinātos darbos.
 
No februāra līdz jūlijam norisinājās jau 14. “Radošās laboratorijas” sezona. Sešu mēnešu garumā dalībnieces tikās katru ceturtdienu, lai zīmētu, šūtu, darbotos floristikā un iepazītu arvien jaunas radošās tehnikas. Šajā sezonā viens no jaunumiem bija arī bonsai tehnikas iepazīšana un radošu kompozīciju veidošana.
 
No pirmā acu uzmetiena reizēm šķiet – nedaudz iztēles, dažas veiklas kustības, un skaistais darbs jau gatavs! Taču aiz katra rezultāta slēpjas pacietība, rūpīgs darbs, precizitāte un ne viena vien radošiem meklējumiem veltīta stunda. Tieši tāpēc “Radošās laboratorijas” dalībnieces ir pelnījušas īpašu atzinību – viņas nebaidās no sarežģītiem uzdevumiem un ir gatavas arvien jauniem izaicinājumiem.
 
Tieši tajā arī slēpjas “Radošās laboratorijas” burvība – šeit iespējams izmēģināt to, ko iepriekš nekad neesi darījis, kļūdīties, sākt vēlreiz un visbeidzot ar gandarījumu pateikt: “Man izdevās!”
 
Sešu mēnešu laikā tapuši daudzi skaisti un neatkārtojami darbi, taču tikpat nozīmīgs ir pats kopā būšanas process. Dalībnieces dalās pieredzē, palīdz cita citai, apgūst jaunas prasmes un vienkārši labi pavada laiku. Katrs radītais darbs ir īpašs – tajā var saskatīt ne tikai apgūto tehniku, bet arī autores personību, pacietību un izdomu.
 
Katrā sezonā cenšamies atrast jaunas idejas un interesantas tehnikas. Iedvesmu meklējam bibliotēkas grāmatās un citos materiālos, kā arī digitālajos resursos. Mācāmies kopā, eksperimentējam un meklējam arvien jaunus risinājumus. Un radošumam piemīt kāda interesanta īpašība – viena atrasta ideja gandrīz vienmēr atved pie nākamajām desmit. Tad atliek vien jautāt: “Kad mēs to visu paspēsim?”
 
Īpašs paldies “Radošās laboratorijas” pastāvīgajām dalībniecēm, kuras jau vairāku gadu garumā ar savu enerģiju, uzņēmību un radošumu veido šī interešu kluba īpašo gaisotni: Ludmilai Gorodeckai, Oksanai Putānei, Ludmilai Pronozai, Svetlanai Ljalinai, Silvijai Spriņģei, Inārai Rimšai, Eleonorai Kucinai un Nadeždai Ivanovai.
 
Paldies par neatlaidību, radošumu, idejām un vēlmi būt kopā! Tieši dalībnieku ieinteresētība un atsaucība ļauj “Radošajai laboratorijai” turpināt attīstīties un ik sezonu atklāt ko jaunu.
 
Lai gan 14. sezona ir noslēgusies, tās rezultāti vēl apskatāmi “Radošās laboratorijas” darbu izstādē Ambeļu pagasta bibliotēkas foajē līdz 11. septembrim bibliotēkas darba laikā.
 
Aicinām iegriezties, apskatīt izstādi un smelties iedvesmu! Tā ir arī iespēja pārliecināties, ka mūsdienīga bibliotēka ir ne tikai vieta grāmatām un lasīšanai, bet arī telpa satikšanās priekam, zināšanu apmaiņai, jaunām prasmēm un radošām idejām.
 
Varbūt tieši Jūsu ideja kļūs par sākumu nākamajam “Radošās laboratorijas” stāstam?
 
Materiālu sagatavoja Zoja Rubene, Ambeļu pagasta bibliotēkas vadītāja

         

    

 

    

                   

“Tur, kur atdzīvojas idejas”

"Vasara matos"- matu rota. Radošās nodarbības bērniem, tematisko grāmatu apskats

 Vasara ir noskaņa, vieglums, mirdzums un vēlme papildināt savu tēlu ar skaistām, košām detaļām. Tieši tāds bija mūsu pasākums «Vasara matos» — silts, skaists un iedvesmojošs. Mēs veidojām dažādus tēlus, eksperimentējām ar matu rotājumiem un meklējām to īpašo vasarīgo akcentu, kas izceļ katra individualitāti. 

  Paldies ikvienam, kurš bija kopā ar mums, smaidīja, iedvesmojās un palīdzēja radīt īstas vasaras atmosfēru. Lai šī pasākuma atmiņas vēl ilgi silda sirdi, bet mūsu rotājumi atgādina: vasaru var nēsāt matos jebkurā gadalaikā.

Kļūsti par “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2026” ekspertu!

Vai Tev patīk lasīt grāmatas un dalīties savā viedoklī? Tad pievienojies Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijai 2026 un kļūsti par īstu lasīšanas ekspertu!

Tevi gaida:
📖 aizraujošas un daudzveidīgas grāmatas;
💬 iespēja novērtēt izlasīto un izteikt savu viedokli;
🏆 dalība lielākajā lasīšanas veicināšanas programmā Latvijā;
🎉 pārsteigumi aktīvākajiem dalībniekiem un iespēja piedalīties Lielajos lasīšanas svētkos!

Par žūrijas ekspertu var kļūt ikviens:
👧 bērni
🧑 jaunieši
👨‍👩‍👧 vecāki un citi pieaugušie

Izlasi savas vecuma grupas grāmatas, aizpildi elektronisko vērtējumu un palīdzi noteikt lasītāju iecienītākās grāmatas! Programmas noslēgumā aktīvākos dalībniekus gaidīs pārsteigumi un iespēja piedalīties Lielajos lasīšanas svētkos.

Nāc uz Ambeļu bibliotēku un kļūsti par lasīšanas ekspertu jau šodien!

Lasi. Vērtē. Iesaki. Ietekmē!

2026. VIII. Kalendārs — augusts

2026. gada jubilāru un atzīmējamu notikumu kalendārs Latvijas bibliotēkām un skolām.

"Vasara matos"- matu rota. Radošās nodarbības bērniem, tematisko grāmatu apskats

Jubileju un notikumu kalendārs jūlijā

https://www.letonika.lv/default.aspx?f=1&q=kalend%C4%81rs

Grāmatu jaunumi!

Iedzīvotāji aicināti iesaistīties radošā fotoprojektā

Biedrība “Stāstnīca” sadarbībā ar Augšdaugavas novada bibliotēkām īsteno radošu fotoprojektu, kura galvenais mērķis ir veidot iedzīvotājiem ieradumu iet uz bibliotēku, lasīt un atklāt jaunas vietas Augšdaugavas novadā. Projekta ietvaros taps izstāde, kas ceļos pa novada bibliotēkām, piesaistot uzmanību lasītprasmes nozīmei un Augšdaugavas novadam!

Vēlmi lasīt jāveicina ne tikai bērnos, bet arī pieaugušajiem. Laikmetā, kad vairākumam patīk fotografēt ar telefonu, tas jāizmanto lietderīgi.

Iedzīvotājiem tiek piedāvāts izlasīt sev tīkamāko grāmatu no jebkuras Augšdaugavas novada bibliotēkas (https://www.augsdaugavasnovads.lv/lv/novada-bibliotekas ) un nofotografēt grāmatu, kur fonā vai priekšplānā ir Augšdaugavas novada daba, ēka, cilvēki u.c.

Lai rudenī piedalītos izstādē, iedzīvotājiem:

1. Jābūt pierakstītiem kādā no bibliotēkām Augšdaugavas novadā un izlasījušiem vismaz 1 grāmatu (par to liecina bibliotēkas lasītāja kartes numurs);

2. Jānofotografē (drīkst fotografēt ar telefonu) vieta Augšdaugavā (tūrisma, kultūras, vēstures objekts vai vienkārši «mīļvietiņa»), kurā ir redzama arī grāmata (attēlā jābūt grāmatai un kādai Augšdaugavas novada vietai);

3. Viens autors drīkst iesūtīt 1-3 fotogrāfijas līdz 28.08.2026. stastnica@inbox.lv norādot arī:

1. Bibliotēkas lasītāja kartes numurs 

2. Vārds, uzvārds 

3. iesūtītāja telefona numurs 

4. Vieta, kur fotografēts (pagasts vai ciems). 

Biedrībai stastnica@inbox.lv drīkst iesūtīt arī jautājumus, kuri radušies, realizējot šo projektu.