Rudens motīvi

Šodien radošajās darbnīcās veidojām meža sēnes no māla un ģipša. Iedvesmu smēlāmies grāmatu ilustrācijās, pašu atmiņās un, protams, bagātajā rudens fantāzijā!

Sēnes izdevās tik skaistas un neparastas, ka iedvesma neaprobežojās tikai ar radošo darbošanos — radās vēlēšanās arī noskaitīt iepriekš sagatavotos pantiņus!

Mūsu lieliskā, aktīvā un draudzīgā komanda ir godam pastrādājusi! Rezultātā tapušas īstas pasaku kompozīcijas, kurās katrā mājo pa kripatiņai rudens meža burvības un bērnu fantāzijas.

Paldies visiem par radošumu, centību un brīnišķīgo noskaņojumu!

 

                 

   

           

   

      

  

Režisoram Jānim Streičam – 90 (1936–2026)

Jānis Streičs

 

Kinorežisors un scenārists Jānis Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagasta Anspokos. Pamatizglītību ieguvis Rušonas pagasta Gailīšu pamatskolā, absolvējis Rēzeknes pedagoģisko skolu (1955), strādājis par skolotāju un darbojies amatierteātrī; padomju armijā dienējis Krievijā, Voroņežas apgabalā. Pēc dienesta devies uz Rīgu un 1959. gada vēlā rudenī, jau pēc eksāmeniem, uzņemts Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā.

1963. gadā pēc studiju beigšanas pedagogs un kinorežisors Aleksandrs Leimanis piedāvā savam audzēknim režisora asistenta darbu filmā Cielaviņas armija (1964), drīz Jānis Streičs kļūst par otro režisoru Aleksandra Leimaņa filmā „Tobago" maina kursu (1965), bet 1967. gadā pirmizrādi piedzīvo jaunā režisora debijas spēlfilma Kapteiņa Enriko pulkstenis. Šīs filmas līdzrežisors, tāpat kā nākamajā filmā Līvsalas zēni (1969), ir Jāņa Streiča kursabiedrs Ēriks Lācis. 

Pirmā patstāvīgā Jāņa Streiča kinorežija ir filma Šauj manā vietā! (1970), šajā filmā viņš pats arī spēlējis mācītāja - tēva Arsēnija lomu. Jāņa Streiča filmogrāfijā ir vēl vairākas kinolomas - pedagogs Dūms Oļģerta Dunkera filmā Cāļus skaita rudenī (1973), direktors Kalsons Oļģerta Dunkera filmā Vīrietis labākajos gados (1977), arī divas lomas paša režisētās filmās - Autors filmā Teātris (1978) un mācītājs filmā Cilvēka bērns (1991). Jānis Streičs vienmēr aktīvi piedalījies savu filmu scenāriju tapšanā, bijis scenārija līdzautors arī Dzidras Ritenbergas filmai Šīs bīstamās balkona durvis (1976), bet pats rakstījis scenārijus septiņām savām filmām, ieskaitot pēdējo filmu Rūdolfa mantojums (2010).

Pavisam Jānis Streičs uzņēmis 22 spēlfilmas, viņš ir daudzu starptautisko filmu festivālu laureāts - saņēmis balvas kinofestivālos Maskavā, Bostonā, Čikāgā u. c. Streiča režisētā filma Cilvēka bērns saņēmusi galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā (1992), otro godalgu Starptautiskajā bērnu filmu festivālā Čikāgā, galveno balvu Maskavas kinofestivālā Otrā pirmizrāde (1993) u.c. Režisors arī saņēmis Vatikāna prēmiju Beato Angelico per L'Europa, viņš ir pirmais no Latvijas, kam piešķirts šis pagodinājums. Zīmīgi arī, ka Vissavienības kinoražošanas sistēmā tikai diviem Latvijas mākslas filmu režisoriem tika piešķirta augstākā kinorežisora - inscenētāja profesionālā kategorija un apmaksas grupa; tie bija Aloizs Brenčs un Jānis Streičs.

1998. gadā Jānis Streičs apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs. 2006. gadā, kad Jānis Streičs svinēja 70. jubileju, Rīgas Kinomuzejā tika atklāta apjomīga izstāde Jāņa Streiča mistērijas, kinoteātrī Rīga notika režisora filmu retrospektīva, apgādā MicRec iznāca jubilejas CD Jānis Streičs. Mūzika no kinofilmām. Streičs ir arī talantīgs rakstnieks, visspilgtāk šo faktu apliecina 2006. gada rudenī iznākusī grāmata Lāga dvēseļu straumē - stāsti par kinogaitās satiktām un iepazītām personībām - un 1991. Tas garais cilvēkbērna gads (2012), grāmata par laiku, kad tapa filma Cilvēka bērns. Kopš aktīvās kinodarbības beigām Jānis Streičs pievērsies aktīvai sabiedriskai darbībai un gleznošanai, piedalījies vairākās izstādēs ar paša gleznotām Latvijas ainavām eļļas glezniecības tehnikā.

https://www.filmas.lv/person/129/

Septembris — sēņu piedzīvojumu laiks!

    Pastaiga mežā — tas ir svaigs gaiss, kustība, dabas skaistums un lielisks noskaņojums.

Un cik patīkami pēc tam pagatavot ko gardu no pašu salasītajām sēnēm!

Taču atcerieties: ņemiet tikai tās sēnes, par kuru ēdamību esat pilnībā pārliecināti! Ja šaubāties — labāk atstājiet sēni mežā.

 Lai uzzinātu vairāk par sēnēm, iegriezieties bibliotēkā — tur jūs gaida interesantas grāmatas un noderīgi padomi!

Lai jauka un droša «klusā medību» sezona!

Jauno grāmatu diena

                             Nāc un izvēlies savu!

        Varbūt tieši tu esi tas lasītājs, kuru šīs grāmatas gaida!

 

Kad dzeja kļūst par dārgumu: dzejas izpārdošana Berķenelē

Raiņa mājā Berķenelē “izpārdeva” dzeju

https://www.flickr.com/photos/203274278@N05/albums/72177720335589729/

 

Septembris Latvijā ir īpašs laiks, kad atdzīvojas dzeja, skan iemīļotu autoru rindas un rodas jaunas literāras tikšanās. Tieši šajā mēnesī dzimis un aizsaulē devies izcilais latviešu dzejnieks Rainis, kura bērnība aizritējusi gleznainajā Berķenelē. Šodien viņa māja joprojām pulcē cilvēkus, kuri ir iemīļojuši vārda spēku, mākslu un dzejas skaistumu.

11.septembrī Raiņa mājā notika neparasts un sirsnīgs pasākums — „Augšdaugavas dzejas izpārdošana Berķenelē”. Šoreiz ierasto preču vietā tika „pārdots” pats vērtīgākais — dzeja, jūtas, iedvesma un daļiņa no savas dvēseles. Augšdaugavas novada un Daugavpils dzejnieki dalījās ar savu daiļradi, bet skatītāji šīs dzejas veltes uzņēma ar smaidiem, sirsnību un patiesu pateicību.

Īpašs prieks, ka šajā brīnišķīgajā pasākumā piedalījās arī mūsu novadnieks — talantīgais Ambeļu dzejnieks Jānis Ozoliņš. Jau daudzus gadus viņš piedalās Raiņa dienām veltītajos pasākumos, un viņa dzejoļi vairākkārt publicēti krājumos „Dzejas dienas”.

Dzeja ir iespēja pieskarties patiesu jūtu, dziļu domu un dzimtā vārda skaistuma pasaulei. Mēs lepojamies, ka Ambeļos dzīvo tik talantīgi, radoši un aizrautīgi cilvēki, kuri ar savu mākslu bagātina mūsu novada kultūras dzīvi!

Ar Jāņa Ozoliņa daiļradi var iepazīties Ambeļu bibliotēkā. Iespējams, tieši tur Jūs jau gaida rindas, kas aizkustinās sirdi un dāvās iedvesmu.