pirmdiena, 2026. gada 26. janvāris

Ambeļu kultūras kolektīvs



Vecākais kultūras kolektīvs ir folkloras kopa “Speiga”, kas darbojas no 1999.gada rudens. Kolektīvu izveidoja bijušās Ambeļu sākumskolas darbinieki un skolotāji. Pastāvēšanas 7 gados tajā darbojušies ap trīsdesmit dalībnieki, bet vienlaicīgi darbojošos pašdarbnieku skaits ir ap desmit.

Kopā tiek apgūts un popularizēts tautas folkloras mantojums. Izpētot latgaliešu dzīves tradicionālās norises, iemācoties dziesmas, dančus un rotaļas, ir izveidotas vairākas tematiskas koncertprogrammas un folkloras uzvedumi, kuri tiek rādīti pagasta pasākumos, kā arī pasākumos citos Daugavpils rajona pagastos. “Speiga” ir piedalījusies vairākos festivālos “Augšdaugava”, Sadziedāšanā pie Nīcgales lielā akmens, Meteņdienā Naujenes KC, Miķeļdienas gadatirgū Līvānos u.c. 2005.gada rudenī kopa pirmoreiz piedalījās atlases skatē festivālam “BALTICA-2006”.

Ambeļu skreine



“Ambeļu skreine” – tā ir vieta, kur tiek krāts, popularizēts Latgales kultūras mantojums. “Ambeļu skreines” koka māja ir celta 20. gs. sākumā. Kad Ambeļos bija skola, tad tā bija skolotāju māja. Tagad “Ambeļu skreinē” tiek svinēti gadskārtu svētki un izkoptas dažādas amatu prasmes. Te notiek danču vakari, dziedāšana, zīlēšana, tiek cepta maizīte, siets siers un tiek veidotas tautas lietišķās mākslas izstādes.

No mājas paveras brīnišķīgs skats uz Višķu ezeru un Latgales krāšņajām dabas ainavām. Tamdēļ „Ambeļu skreines” apkārtnē ir iespējas rīkot jaukus brīvdabas pasākumus: te ir izvietoti koka soliņi, nodrošinot sēdvietas skatītājiem, ir arī ugunskura vieta. Māja un tās apkārtne tiek izmantota arī kāzu svinībām.
“Ambeļu skreine” piedāvā gadskārtu svētku (Meteņi, Lieldienas, Jāņi, Ziemassvētki) svinēšanu ar radošām aktivitātēm un tradicionālo ēdienu degustācijām, rokdarbu darbnīcas, piedalīšanos maizes cepšanas procesā, vietu brīvdabas pasākumiem (kāzas, vasaras nometnes, tradicionālās kultūras aktivitātes).

Mednieku namiņš



Mednieku namiņš Ambeļu muižas saimniecības ēkā vēl 90. gados tika izmantots skolas vajadzībām. Agrāk tajā atradās arī skolas darbmācības kabineti, savukārt skolu slēdzot, ēka tika pamesta.


2018. gadā tika realizēta ES projekta 1. kārta, kuras ietvaros ēka tika pārbūvēta par mednieku un kolektīvu pulcēšanās vietu, kurā varētu izglītoties un saturīgi pavadīt laiku. Tāpat tika iekārtota trofeju istaba ar virtuvi. Rezultātā tika labiekārtota apmēram puse no ēkas kopējās platības.

Novadpētniecības materiāli:


Ambeļu bibliotēkā glabājas fotomateriāli un dienasgrāmatas par Ambeļu astoņgadīgo skolu. Pieejami arī fotomateriāli par P. Stučkas vārdā nosaukto sovhozu, kā arī albumi ar materiāliem par augļkopības un dārzkopības saimniecību. Kopumā bibliotēkā atrodas 32 albumi ar dažādiem materiāliem.

Ambeļu parks

Ambeļu parka platība 6.2 ha. Parks ierīkots pēc agrākā Rīgas dārzu direktora Kuphaldta izgatavotā plāna – dabiskā stilā. Parkā var atrast gandrīz visus ziemeļu zemju klimatā augošus lapu un skuju kokus un košuma krūmus.
Parks izvietots brīvā ainaviskā plānojumā padziļā ieplakā starp diviem uzkalniem un uz to stāvajām nogāzēm. Parka kompozīcija balstās uz ainavām. Ainavas veido koku un krūmu stādījumi, un katra no tām rāda kaut ko īpatnēju. No parka augšējās daļas un no Ambeļu kultūras nama puses paveras krāšņs skats uz dīķi un tā “Mīlestības saliņu”. Dīķa ūdens novadgrāvis sadala parku divās daļās, kuras savieno tiltiņi. Parka rietumu mala aizaugusi un pārpurvojas, to robežo liepu aleja. Aizsargstādījums ziemeļu pusē izolē parku ar skaisti uzaugušam baltajām apsēm, ar taisniem celiņiem, kas rada noslēguma ainavu. Spirālei līdzīgi veidotie celiņi ved uz “Jāņu kalniņa” deju laukumu un estrādīti. Šeit ainavas virzītas no parka perifērijas uz dekoratīviem veidojumiem parka iekšienē. Šādu dekoratīvu veidojumu lomu galvenokārt pilda prasmīgi izveidotie skuju un lapu koku masīvi. Plašos skatus nomaina slēgti stādījumi celiņu malās, vietām seko pārrāvumi un atkal slēgti lieli kokaugu grupējumi. Apmeklētāju priekšā ainavas nepārtraukti mainās. Ikviena koku grupa ainavā no dažādiem skatu punktiem maina savu izskatu. Parka dendrologijā pavisam ir 19 vietējās un 38 introducētās koku un krūmu sugas, dažas no tām ir unikālas un retas. No vietējām koku un krūmu sugām parkā daudz kļavu, ošu, apšu, ozolu, liepu, gobu, bārbeļu, lazdu, segliņu un rožu. Vērtīgākās introducētās sugas: garzvīņu baltegle, Eiropas un Sibīrijas lapegle, Eiropas ciedru priede, Kanādas egle, veimutpriede, zilganā duglazija, Tatārijas kļava, melnaugļu aronija, parastais ligustrs, Tatārijas sausserdis.

Parks ir viens no iecienītākajiem ekskursiju objektiem un laba atpūtas vieta. Vasarā lielie koki ar savu lapotni tiešam izskatās lieliski. Sēru goba parka apmeklētājus pasargā no lietus un saules tveices. Sarkanā kļava ir sevišķi dekoratīva pavasarī, kad kailos zarus klāj spilgti sarkani ziedi. Visas koku un krūmu grupas un to kombinācijas ievērojami mainās ne tikai pa gadalaikiem, bet arī dienas laikā tajās ir ļoti atšķirīgas gaismas un ēnas ainavas, kas patiešām piešķir parkam citu izskatu.

Ambeļu parks ir dabas rota – skaists visos gadalaikos! Pavasarī svaigā gaiši zaļā lapu plaukumā, vasarā tumšā zaļumā, rudenī dažādā zeltītā lapu nokrāsā, ziemā sarmojumā un piesnigušā sniegā.

Ambeļu Romas katoļu baznīca




Sākotnēji celta 18. gs. b. kā kapsētas kapela (īpašn. Grāfs Z. Plāters ) – neliela koka guļbūve baroka stilā. 1888. pēc vietējas muižnieku Plāteru – Zībergu dzimtas pasūtījuma pārbūvēta par vienjoma taisnstūra plāna ( 13 + 8 m ) celtni ar poligonālu altāra apsīdu un sakristeju kreisajā pusē. Celta uz augstiem akmeņu mūra pamatiem un pārsegta ar divslīpju jumtu, kura korē virs ieejas atrodas neliels tornītis ar krustu. Fasādēm horizontāls dēļu apšuvums. Virs galvenās ieejas mazs, kvadrātisks sīkrūšu lodziņš, sānu fasādē 2 augsti sīkrūšu logi. Ir grezns baroka stila koka altāris (18. gs. b.), rotāts ar skulptūrām un akanta viju kokgriezumiem.
Altāra centrā – glezna “Madonna ar bērnu”. Ir vairākas 18. gs. 2. p. gleznotas svētbildes, krucifiksi un kulta piederumi. 1969. veikts kapitālais remonts- draudzes telpā sienas apšūtas ar finieri, sakristejā – ar skaidu plātnēm, nomainīti logu koka ietvari, izgatavoti jauni baznīcas soli. 2000. atjaunots altāris. Darbojas Ambeļu Romas katoļu draudze. Tā kļuva patstāvīga tikai pēc 1. pas. kara (līdz 20. gs. 20. gadiem tā ietilpa Aglonas Romas katoļu draudzē ).



Ambeļu pagasta vēsture


Ambeļu pagasts atrodas Augšdaugavas novada ziemeļaustrumos. Tas robežojas ar sava novada Biķernieku un Višķu pagastiem, Preiļu novada Aglonas pagastu un Krāslavas novada Šķeltovas un Izvaltas pagastiem.

Līdz 1920. gada agrārajai reformai tagadējā Ambeļu pagasta teritorijā atradās Ambeļu muiža.

1945.gadā Daugavpils apriņķa Višķu pagastā izveidoja Augstkalnes ciema padomi. Daugavpils rajona Augstkalnes ciemam 1959.gadā pievienoja Pavlovas un Višķu ciemu P. Stučkas padomju saimniecības teritorijas un ciemu pārdēvēja par Ambeļu ciemu. 1990.gadā ciemu reorganizēja par pagastu.

Iedzīvotāju skaits 2025.gadā – 412.

Pagasta teritoriju šķērso 2 valsts autoceļi: Vasiļova – Višķi – Grāveri un Višķi – Aglona.

Pašvaldības ceļu kopgarums ir 69.4 km, t.s. ceļi ar grants segumu – 35.74 km. Pagasta centru Ambeļus ar Daugavpili savieno ceļš ar asfalta segumu.

Ambeļu ciema apkārtnē ir vairāki kultūras un arhitektūras pieminekļi. Ambeļu pagasta teritorijā ir šādi aizsargājami kultūras pieminekļi:

1.Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi:
Galvānu senkapi (Ambeļu pagastā, Galvānos);
Gņilojas Ručejas senkapi (Gņilojā Ručejā);
Leperu pilskalns un Leperu senkapi (Lauku Leperos);
Baraņauskas pilskalns (Lielbaranauskā);
Skromaņu Greitas kalns-pilskalns,Skromaņu senkapi (Skromaņos);
Kampānu-Kusiņu viduslaiku kapsēta (starp Kampāniem un M.Kusiņiem);
Melnais kalns-pilskalns (starp Putāniem un Greižām);
Ubodišķu viduslaiku kapsēta (Udobišķos);
Vecstupelišķu senkapi (Vecstupelišķos).

2. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi:
Aizkalnes katoļu baznīca (Ambeļu pagasts);
Parks (Ambeļmuižā).

3. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi:
Ambeļu muižas klēts ar pagrabu (Ambeļos);
Ambeļu muižas pārvaldnieka māja (Ambeļos);
Ambeļu katoļu baznīca (Ambeļos).

pirmdiena, 2026. gada 19. janvāris

Ambeļu bibliotēkā projekta ietvaros mācās fotomākslu

“Apstājies, mirkli!”


28. novembrī Ambeļu pagasta bibliotēkā fotomākslas projekta ietvaros norisinājās neparasts un radošs pasākums – foto meistarklase ar studijas apgaismojumu. Sadarbībā ar Augšdaugavas novada Kultūras un tūrisma nodaļu bibliotēkai tika nodrošināts profesionāls gaismas aprīkojums. Lai gan projekta iespējas šobrīd vēl tikai apzinām, mūsu mērķis ir piesaistīt pieredzējušus fotogrāfus, kuri palīdzēs apgūt augstvērtīgas un estētiski kvalitatīvas fotografēšanas prasmes. Šobrīd bibliotēkā ir izveidota studijas telpa ar mobilām “fotodzīves” zonām, kā arī pieejams aprīkojums – zibspuldzes, softboksi u.c. Šeit ikvienam ir iespēja veikt fotosesijas, izmantojot kameru un profesionālu apgaismojumu. Turpmāk regulāri plānojam veidot tematiski atbilstošus fotostūrīšus un rekvizītus, atbilstoši iespējām, ko nodrošina pašvaldības atbalsts. Jau esam uzsākuši sadarbību ar fotomākslas pedagoģi Martu, kura palīdzēja uzstādīt aprīkojumu un izskaidroja tā funkcijas. Patlaban izvērtējam turpmāko attīstības virzienu – kādu mācību programmu veidot un kādam dalībnieku zināšanu līmenim tā būtu piemērota. Tie ir tikai pirmie soļi, tomēr mūsu apņēmība un vēlme pilnveidoties ir ļoti liela. Viens no projekta nozīmīgākajiem posmiem bija tikšanās ar izcilo vietējo fotogrāfi Anželu Spiridonovu, kuras fotogrāfiju izstāde “Apstājies, mirkli!” tika atklāta bibliotēkā. Vēlos īpaši uzsvērt, ka Anžela ir ne vien atpazīstama fotomeistare, bet arī mana kolēģe – Tabores bibliotēkas vadītāja. Mani vienmēr aizrauj bibliotēku nozarē strādājošo daudzpusība un spēja radoši izmantot savas prasmes profesionālajā darbā. Izstāde ietver vairākus ģimeņu portretus “Fine Art” stilistikā. Darbi izceļas ar vizuālo estētiku – tie atgādina vecmeistaru gleznas, kurās harmoniski savijas klasiskā pieeja un mūsdienu mākslīgā intelekta risinājumi. Šī ir pārliecinoša robežšķirtne starp tradīciju un inovāciju. Dažādās publikācijās raksturots, ka Anželas darbos “mirkļi, fiksēti caur kameras objektīvu, pārtop pasaku un brīnumu pasaulēs. Kompozīcijas ir rūpīgi izstrādātas, pārdomātas fotografēšanas vietas un tēlu stilistika. Māksliniece apvieno tehniskās un mākslinieciskās zināšanas ar nepārtrauktu vēlmi pilnveidoties, katru fotogrāfiju pārvēršot unikālā vizuālā stāstā.” Viens no viņas darbiem publicēts arī itāļu žurnālā “Vogue”. Anžela absolvējusi Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolu “Saules skola”, bet fotogrāfijai nopietni pievērsusies pēdējos četros gados. Šajā laikā viņa apguva profesionālus fotokursus, intensīvi mācījusies pie ārvalstu meistariem, kā arī pilnveidojusi zināšanas pie Latvijas profesionāļiem: Svetlanas Naumovas – fotogrāfijas pamatus, pie Aleksandra Medvedeva – gaismas risinājumus, Annas Krauķles (“Fine Art School”) – portreta “Fine Art” specifiku. Māksliniece piedalījusies konkursos, regulāri apmeklējusi meistarklases un konsekventi attīstījusi savu profesionālo meistarību. Pasākuma laikā Anžela stāstīja par fotokameras uzstādīšanas pamatprincipiem, sniedzot apmeklētājiem īsu, saprotamu un praktisku ieskatu kameras darbībā. Turpinājumā klātesošie varēja vērot meistara radošo procesu – darbu ar gaismu, rekvizītiem un modeli. Bija izveidota īpaši sagatavota dekorācija, un ikviens interesents varēja izmēģināt fotografēšanu gan ar kameru, gan telefonu. Pasākuma noslēgumā dalībnieki varēja iejusties tēlos, tostarp eņģeļa lomā, kas radīja sirsnīgu un emocionāli pacilājošu atmosfēru. Rezultāts – fotomodeles, fitnesa treneres Tatjanas, radītie attēli – noteikti priecēs skatītājus. Pārdomājot aizvadīto pasākumu, jāsaka, ka šāda veida nodarbības ir intensīvs un rūpīgs darbs. Vienā reizē nav iespējams apgūt visu, un iespaidi mūs patiesi nogurdināja. Tomēr, saņemot fotogrāfijas, sajūsma bija ļoti liela. Lai saglabātu intrigu, pasākuma dalībnieki savus attēlus redzēs pirmo reizi vienlaikus ar jums. Mēs patiesi novērtējam iespēju kopā ar talantīgu meistaru piedzīvot šo radošuma noskaņu. Kas ir pats būtiskākais fotogrāfijā? Visticamāk – mirkļa fiksēšana. Fotogrāfija ir unikāls fenomens, kas ļauj saglabāt notikumu stāstus, cilvēkus, vietas un dzīves spilgtākos brīžus. Izsakām pateicību Anželai, Tatjanai, kolēģiem un visiem, kuri dalījās ar mums šajos pirmssvētku mirkļos.

Materiālu sagatavoja: Zoja Rubene, Ambeļu pagasta bibliotēkas vadītāja