Kinorežisors un scenārists Jānis Streičs dzimis 1936. gada 26.
septembrī Preiļu pagasta Anspokos. Pamatizglītību ieguvis Rušonas pagasta Gailīšu
pamatskolā, absolvējis Rēzeknes pedagoģisko skolu (1955), strādājis par
skolotāju un darbojies amatierteātrī; padomju armijā dienējis Krievijā,
Voroņežas apgabalā. Pēc dienesta devies uz Rīgu un 1959. gada vēlā rudenī, jau
pēc eksāmeniem, uzņemts Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes
režijas nodaļā.
1963. gadā pēc
studiju beigšanas pedagogs un kinorežisors Aleksandrs Leimanis piedāvā savam
audzēknim režisora asistenta darbu filmā Cielaviņas armija (1964),
drīz Jānis Streičs kļūst par otro režisoru Aleksandra Leimaņa filmā „Tobago"
maina kursu (1965), bet 1967. gadā pirmizrādi piedzīvo jaunā
režisora debijas spēlfilma Kapteiņa Enriko pulkstenis.
Šīs filmas līdzrežisors, tāpat kā nākamajā filmā Līvsalas zēni (1969), ir
Jāņa Streiča kursabiedrs Ēriks Lācis.
Pirmā
patstāvīgā Jāņa Streiča kinorežija ir filma Šauj manā vietā! (1970),
šajā filmā viņš pats arī spēlējis mācītāja - tēva Arsēnija lomu. Jāņa Streiča
filmogrāfijā ir vēl vairākas kinolomas - pedagogs Dūms Oļģerta Dunkera filmā Cāļus
skaita rudenī (1973), direktors Kalsons Oļģerta Dunkera filmā Vīrietis
labākajos gados (1977), arī divas lomas paša režisētās filmās -
Autors filmā Teātris
(1978) un mācītājs filmā Cilvēka bērns (1991). Jānis
Streičs vienmēr aktīvi piedalījies savu filmu scenāriju tapšanā, bijis
scenārija līdzautors arī Dzidras Ritenbergas filmai Šīs bīstamās balkona durvis
(1976), bet pats rakstījis scenārijus septiņām savām filmām, ieskaitot pēdējo
filmu Rūdolfa
mantojums (2010).
Pavisam Jānis
Streičs uzņēmis 22 spēlfilmas, viņš ir daudzu starptautisko filmu
festivālu laureāts - saņēmis balvas kinofestivālos Maskavā, Bostonā,
Čikāgā u. c. Streiča režisētā filma Cilvēka bērns saņēmusi
galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā (1992), otro godalgu Starptautiskajā
bērnu filmu festivālā Čikāgā, galveno balvu Maskavas kinofestivālā Otrā
pirmizrāde (1993) u.c. Režisors arī saņēmis Vatikāna prēmiju Beato
Angelico per L'Europa, viņš ir pirmais no Latvijas, kam piešķirts
šis pagodinājums. Zīmīgi arī, ka Vissavienības kinoražošanas sistēmā tikai
diviem Latvijas mākslas filmu režisoriem tika piešķirta augstākā kinorežisora -
inscenētāja profesionālā kategorija un apmaksas grupa; tie bija Aloizs Brenčs
un Jānis Streičs.
1998. gadā
Jānis Streičs apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, viņš ir Latvijas Zinātņu
akadēmijas Goda loceklis, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības
priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs. 2006. gadā, kad
Jānis Streičs svinēja 70. jubileju, Rīgas Kinomuzejā tika atklāta apjomīga
izstāde Jāņa
Streiča mistērijas, kinoteātrī Rīga notika režisora filmu
retrospektīva, apgādā MicRec iznāca jubilejas CD Jānis
Streičs. Mūzika no kinofilmām. Streičs ir arī talantīgs rakstnieks,
visspilgtāk šo faktu apliecina 2006. gada rudenī iznākusī grāmata Lāga
dvēseļu straumē - stāsti par kinogaitās satiktām un iepazītām
personībām - un 1991. Tas garais cilvēkbērna gads (2012),
grāmata par laiku, kad tapa filma Cilvēka bērns. Kopš aktīvās
kinodarbības beigām Jānis Streičs pievērsies aktīvai sabiedriskai darbībai un
gleznošanai, piedalījies vairākās izstādēs ar paša gleznotām Latvijas ainavām
eļļas glezniecības tehnikā.
https://www.filmas.lv/person/129/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru